pirmdiena, 2020. gada 24. augusts

Visiem, kas Covid-19 laikā nevarēja būt kopā dzemdībās

 

Publicēts Facebook 2020. gada 20. martā

Mīļie topošie vecāki! Šis ir satraucošs laiks. Ļoti daudziem no jums dzemdības un pēcdzemdību laiks notiks ne tā, kā gribēts, jo nodaļā nevarēs atrasties ne bērniņa tētis, ne cita atbalsta persona. Kad kursos teicu, ka jābūt gatavam, ka var notikt lietas, kas ir ārpus mūsu kontroles, es ļoti cerēju, ka tik smagi ierobežojumi nebūs. Bet ir. Un mums atliek tos tikai pieņemt. Lai gan viegli tas nav.

Man gribējās padalīties ar mūsu stāstu un pieredzi, kā arī ar dažiem ieteikumiem negaidītai un negribētai situācijai. Varētu teikt, ka šis ir mūsu papildinājums nodarbībai „Partnera palīdzība dzemdībās”.

Es zinu, kā ir, kad dzemdības nenotiek kā plānots. Situācija, protams, nesalīdzināma, bet tomēr. Manas pirmās dzemdības notika mājās un bija ļoti pozitīva pieredze. Arī otro bērniņu plānojām sagaidīt tāpat. Grūtniecības laikā, skatījos video par kādām mājdzemdībām, kurās bija nepieciešama pārcelšanās uz slimnīcu un mamma ļoti raudāja, kamēr brauca līdz slimnīcai. Bet tad dziļi ieelpoja, izelpoja un teica: „Viss, šī ir mana bērna dzimšanas diena! Lai kāda tā būtu – es par to priecāšos!” Šis kadrs ļoti iespiedās man atmiņā. Kad manās dzemdībās vecmāte izlēma, ka manas dzemdības būtu labāk noslēgt slimnīcā, es sāku raudāt. Un tad atcerējos redzēto video. Tobrīd sapratu - jā, es ļaušu sev šobrīd minūtes piecpadsmit pabēdāties (izkaukties) par to, ka viss būs pilnībā citādāk, nekā domāts. Bet tad es saņemšos un braukšu strādāt. Jo dzimst mans bērns un arī viņš ir uztraucies. Šī doma man palīdzēja saņemties gan ātrajā palīdzībā, gan slimnīcā.

Ļaujiet sev vietu un laiku, kur izbēdāties par to, ka tās nebūs tādas ģimenes dzemdības, kā jūs vēlējāties. Nav ne savtīgi, ne nepareizi par to bēdāties, dusmoties, izraudāties. Internetā lasāmais „mēs agrāk visas tā dzemdējām un nekas mums nenotika” nav nekāds arguments. Izrunā šīs sajūtas ar savu partneri, uzklausi arī viņu. Vari izrakstīt sāpi dienasgrāmatā, vari sarunāt videokonsultāciju ar dūlu. Tas neatrisinās situāciju, bet dos tev laiku pārslēgt domas uz citu plānu.

Kāds būs Tavs jaunais plāns? Tu, protams, vari mēģināt izmantot tās dažas vietas Latvijā, kur šobrīd vēl ir pieejamas ģimenes dzemdības (tas nav Kurzemē), bet nav garantija, ka pēc kāda laika nemainās politika arī tur. Vari meklēt mājdzemdību vecmāti, bet nevari būt droša, ka šobrīd tāda ir pieejama. Turklāt – izsver, vai tas ir tas, ko Tu vēlies? Varbūt Tev lielāku mieru dotu līgums ar savu vecmāti vai ginekoloģi slimnīcā? Ja to vēlies, nekautrējies piezvanīt un pajautāt. Ļaunākais, kas var notikt – Tev pateiks nē (ne jau tāpēc, ka Tu nepatiktu, bet tāpēc, ka varbūt slodze jau pārāk liela). Kad būsi pieņēmusi jauno situāciju, vari pārdomāt, kas mainās praktiskajā plānā.

Ja dzemdības sāksies pašas un nebūs ārkārtas situācija – dzemdību pirmo daļu Tu būsi mājās un varēsi būt kopā ar partneri. Ja dzemdības tiks ierosinātas, nāksies būt bez partnera palīdzības ātrāk. Bet atceries – Tevī ir viss nepieciešamais spēks! Tu to vari!

Parūpējies, lai, dodoties uz slimnīcu, telefons ir uzlādēts, varbūt Tev ir arī rezerves baterija ar vadu, ko paņemt līdzi, lai telefonu var uzlādēt jebkurā vietā, ja dzemdības ieilgs.

Vari paņemt līdzi kādu talismanu no savas ģimenes – zīmējumu, uzrakstītus uzmundrinošus vārdus, jebko, kas Tev palīdzēs atgādināt, ka domās viņi ir ar Tevi (pūkainas mantiņas nebūs prātīgākā lieta, jo tās vieglāk pārnēsā baciļus). Varam sekot senču tradīcijām un vilkt uz dzemdībām palielu partnera Tkreklu, jo tas smaržos kā viņš un sniegs lielāku miera sajūtu. Jau tagad, gatavojoties dzemdībām un arī dzemdību sākumā varat ar partneri veikt sirds saitītes vingrinājumu. Grāmatā „Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” Vita Kalniņa to iesaka gadījumos, kad veselības apstākļu dēļ mamma ir šķirta no bērna, bet es esmu pārliecināta, ka tas strādā arī starp mīlošiem pieaugušajiem. Apskaujieties, sajūtiet viens otra smaržu un elpas ritmu. Sajūtiet, ka esat kopā un tas jums dod spēku. Uzlieciet roku viens otram uz krūtīm, sajūtiet, kā pukst jūsu sirdis. Iztēlojieties, ka no jūsu sirds uz sirdi plūst zeltainas enerģijas saitīte. Jūs esat savienoti un esat spēks arī tad, ja fiziski neesat blakus. Jo ir saiknes, ko attālums nespēj saraut. Kad būsiet šķirti, atcerieties par šo saitīti, sajūtiet to.

Vecmātes, ārsti un citi nodaļas darbinieki, ko dzemdībās satiksi, nav tie, kas šo lēmumu ir pieņēmuši, nedusmojies uz viņiem. Viņi būtu ļoti priecīgi ļaut notikt ģimenes dzemdībām, jo tas nozīmē papildus palīdzību gan fiziski, gan emocionāli. Tomēr šobrīd situācija ir tāda, kāda ir. Vairums vecmāšu darīs ko varēs, lai nomierinātu un atbalstītu. Nebrīnies, ja cilvēki slimnīcā ir nedaudz uzvilkti. Lēmums slimnīcā ielaist tikai pacientus ir pieņemts, jo mediķu mums nav daudz. Ja kāda maiņa būs bijusi saskarē ar cilvēku, kurš saslimis ar Covid-19, viņiem būs jādodas karantīnā un tā slimnīca var uz laiku palikt vispār bez dzemdību nodaļas. Slimnīcā ir arī priekšlaikus dzimuši mazuļi un slimnieki, kam šis vīruss var būt bīstamāks, nekā pieaugušajam, kurš varbūt knapi jutīs simptomus. Starp citu - ja pati jūties slima pirms dzemdībām, jau pirms ierašanās slimnīcā ziņo par to dzemdību nodaļai. Ja Tevi kas uztrauc veselības ziņā, pārrunā to ar savu uzskaites ārstu vai vecmāti.

Ko Tev dzemdību laikā vajadzētu praktiski, lai justos ērti? Kad ieradīsies dzemdību zālē, kādu pusstundu būsi gultā pie sirdstoņu monitora. Tā kā nebūs blakus kāda, kas Tev var padot lietas, pirms tiek pievienots monitors, noliec sasniedzamā attālumā svarīgāko – ūdens pudelīti, telefonu, lai varētu sazināties ar bērniņa tēti vai citu atbalsta personu, ja Tev tā gribēsies. Varbūt arī vēso dvielīti, ja šķiet, ka tas Tev palīdzēs. Ko vēl Tev vajag, lai būtu ērti? Varbūt pirms tam dodies uz tualeti? Nebaidies uzdot jautājumus vecmātei. Vari godīgi atzīt, ja kādā brīdī esi satraukusies. Atceries – tā nav ikdiena un ir normāli kaut ko nezināt vai nesaprast. Ja kādā brīdī jūti, ka attālināti komunicēt ar ģimeni kļūst pārāk grūti, tā arī pasaki un nejūties par to vainīga. Tev darāms darbs un tas reizēm prasa visu uzmanību un spēkus.

Atceries – Tu neesi viena! Jūs šajā ceļā esat kopā ar mazuli! Kurš arī ļoti gaida satikšanos šaipusē. Tu esi viņa mamma un, cik vari, Tu rūpējies par savu bērniņu jau dzemdību laikā. Lai kāda būtu šī diena, tā ir Tava bērna dzimšanas diena. Tu spēsi to izdarīt – strādāt, elpot un laist pasaulē savu mazuli dzemdību vai operāciju zālē. Tevī ir spēks! Spēks, kuru varbūt pat nepazini. Arī tad, ja pēc tam liksies, ka neizdarīji visu kā gribētos, tici, Tu darīji labāko, ko spēji!

Pēc dzemdībām – ļaujies visām sajūtām, kas nāk. Atceries, mēs runājām par to, ka dzemdību process un rezultāts ir divas dažādas lietas? Ka Tu drīksti justies dažādi? Jā, Tu arī tagad drīksti justies dažādi – laimīga par bērniņa piedzimšanu, bēdīga, ka neesat visi kopā, uztraukusies par savu, bērniņa un ģimenes veselību, priecīga par katru bērna skatienu. Ļauj šīm sajūtām būt. Ir normāli smieties un raudāt vienas sarunas laikā. Ir normāli gribēt šīs sajūtas norunāt no sevis nost, dalīties ar tām. Atrodi klausīties gatavas ausis un atvērtu sirdi. Kādu, kas nemācīs dzīvot, bet pieņems Tavas sajūtas.

Tēti – Tu nevarēsi palīdzēt tieši tā, kā bijām stāstījuši. Bet atceries, ko Oskars teica – tēta galvenais uzdevums ir saglabāt mieru pašam un dot mammai miera un drošības sajūtu. Dari to, tik, cik tas ir iespējams. Uzklausi viņas bažas, bet stiprini viņu ticībā, ka viņa spēs darīt labāko, ka viņā ir spēks tikt galā arī ar šādu situāciju. Esi pieejams telefoniski un digitāli dzemdību laikā, bet neņem ļaunā, ja mammai nav spēka komunicēt –varētu būt, ka viņai viss spēks tobrīd jāiegulda citur. Neuztraucies, ka nesatiekot savu bērniņu uzreiz pēc dzimšanas, Tu zaudēsi īpašu saikni. Tu savu bērniņu JAU esi saticis. Pieliec rokas pie sievietes vēdera, stāsti mazulim, kā Tu viņu gaidi. Ka gaidīsi viņu mājās. Ja grūti to izteikt skaļi, saki domās. Bērns ir daļa no Tevis. Es ticu, ka viņš jūt! Kad būsiet visi trīs mājās – nebaidies ņemt mazuli rokās, rūpēties par viņu. Jā, viņš ir mazs, ļengans un sākumā grūti saprast, kā īsti viņu turēt vai pārģērbt. Bet Tev izdosies to saprast un daudz svarīgāk par ideālu hendlingu būs Tavs tuvums. Kad mazulis paēdis, uzliec viņu gandrīz plikiņu uz savām krūtīm – āda pret ādu. Sajūti ar katru šūnu, ka viņš ir jūsējais – brīnums, kas radies no jūsu abu mīlestības.

Šobrīd nav viegli, bet kādu dienu jūs savam lielajam bērnam stāstīsiet, ka viņš piedzima ļoti neparastā laikā. Mēs ticam, ka tas būs spēka un mīlestības stāsts!

Līga un Oskars